Jaunumi

14/12/2016
|

Lielo dumpju migrācija: no Engures līdz Sardīnijai

Šī gada aprīlī un jūlijā Latvijas Dabas fonda eksperti projekta COASTLAKE LIFE ietvaros ar satelītraidītājiem aprīkoja trīs lielos dumpjus Botaurus stellaris. Aprīkošana ar satelītraidītājiem uzsākta, lai saņemtu jaunu informāciju par dumpju ekoloģiju gan ligzdošanas sezonā, gan pēcligzdošanas un migrācijas laikā, kā arī, lai noskaidrotu sugas biotopu izvēles likumsakarības un novērtētu projekta laikā veikto apsaimniekošanas pasākumu efektivitāti. Lielais dumpis 19. gadsimtā bija Latvijā bieži sastopams putns, taču tagad ierindots starp aizsargājamām sugām.

Kopš aprīkošanas ar raidītājiem, Latvijas Dabas fonda eksperti cieši sekojuši līdzi dumpju gaitām. Ar raidītājiem tika aprīkoti divi pieauguši dumpji – tēviņš un mātīte, kā arī jaunais putns, kas izšķīlies šopavasar. Savukārt ceturtais raidītājs pārstāja darboties īsi pēc tā uzlikšanas.

Jaunā dumpja garais ceļš līdz Sardīnijai

Lielā dumpja mazuļu gredzenošana 2016. gada 23. maijā.

Lielā dumpja mazuļu gredzenošana 2016. gada 23. maijā. Attēlā ornitologs Jānis Bētiņš ar vēl nelidojošu dumpja mazuli Engures ezerā. Novembra otrajā pusē tas sasniedzis Sardīnijas salu Vidusjūrā.

Putns, kurš gredzenots kā cālis ligzdā, migrāciju uzsāka 29. oktobrī. Šajā dienā tas atstāja ilgstošākas uzturēšanās vietu Tukuma novada Ķilmju purvā un dienas beigās jau sasniedz Šauļus Lietuvā. No pilsētas uz dienvidaustrumiem esošais Gudeļu ezers kalpo tikai kā īsa apstāšanās vieta un jau 30. oktobra izskaņā putns sasniedz dīķu kompleksu pie Jegrzina upes Polijas Podlases vojevodistes Grajevo apriņķī. Vēl pēc trim dienām tas pārceļas uz apmēram 100 kilometrus attālo Narevas upi un dienvidiem no Belostokas. Pēc kartēm spriežot, šajā apvidū upes paliene ir dabiska un mazpārveidota ainava ar upi, vecupēm un ekstensīvi apsaimniekotu platību ieskautiem mitrājiem. Veicot vien nelielus lokālus pārlidojumus, putns pie Narevas upes uzturējās desmit dienas. 13. novembrī tas nedaudz mainīja līdz šim izteikti dienvidu virzienā vērsto migrācijas ceļu, un veica pārlidojumu rietumu virzienā, tuvāk Polijas vidienei. Atstājot šo atpūtas vietu, putns turpmāk veic vairs tikai īsas apstāšanās un turpmāko četru dienu laikā šķērso Poliju, kur, sasniedzot Austrumļodzas apriņķi, migrācijas virziens mainās uz DDR, kā arī šķērso Čehijas, Slovākijas, Austrijas, Ungārijas, Slovēnijas un Horvātijas teritorijas. Pirms pārlidošanas neveicot garāku apstāšanos, tas šķērso Adrijas jūru un 16. novembra sākumā (naktī) no Horvātijas sasniedz Itāliju. Kaut kādu iemeslu dēļ no Itālijas teritorijas netiek saņemts neviens raidītāja signāls, bet jau 18. novembra rītā pienāk signāli no Sardīnijas salas, liecinot, ka putns veiksmīgi pārlidojis Itālijai un šķērsojis Tirēnu jūru. Pēc nokļūšanas Sardīnijā nākamās dienas laikā putns pārlido apmēram 60 kilometrus uz ziemeļiem. Turpmāk, līdz pat mēneša beigām tas uzturas pie Podrangianus upes, posmā, kas atrodas uz dienvidiem no Olbias starptautiskās lidostas.

Lielā dumpja jaunā putna migrācijas ceļš līdz Sardīnijas salai.

Tādējādi, pēc Narevas upes atstāšanas, 2016. gadā šķīlies jaunais putns piecu dienu laikā bija veicis apmēram 1900 kilometrus garu ceļu. No tiem aptuveni 440 kilometri nolidoti virs atklātas jūras.

Pieaugušo dumpju atrašanās vieta – neskaidra

Abi pieaugušie putni garāku pārlidojumu uzsāka vienā un tajā pašā dienā – 8. septembrī (vairāk lasīt šeit). Pieaugušais tēviņš, kurš visu augustu un septembra sākumu līdz aizlidošanai uzturējās Saldus novada Šķēdes pagasta Zutēnu dīķī, četru dienu laikā nolidoja ap 1200 km līdz sasniedza Rands Fjorda ezeru Dānijā pie Fredericijas pilsētas.

Engures ezerā noķertā pieaugusī mātīte 8. septembrī veica ap 135 km garu pārlidojumu dienvidu-dienvidrietumu virzienā. Līdz pat oktobra sākumam tā uzturējās Pasrojes dīķu kompleksā Lietuvā ap 30 km no Mažeiķiem.

Lielo dumpju pieaugušās mātītes un tēviņa atrašanās vietas kopš šī laika nav mainījušās. Jāatzīmē, ka par Lietuvā esošas mātītes (vai tās raidītāja) likteni ir pamats zināmām bažām. Pēdējais signāls no Pasrojes dīķu kompleksa Lietuvā saņemts 19. oktobrī, pēc šī datuma pagaidām jaunu koordinātu nav.

Projekta eksperts Jānis Reihmanis stāsta: ”Jau tagad satelītraidītāju dati snieguši vērtīgu informāciju par lielo dumpju rudens migrācijas ceļiem. Cerams, ka pavasarī putni atgriezīsies Latvijā un, ja tie atgriezīsies Engures ezerā, būs iespējams novērtēt, vai veiktie apsaimniekošanas pasākumi Engures ezerā – seklūdens lāmu un ūdensteču veidošana, ietekmē lielā dumpja biotopu izvēli.

VIDEO: lielā dumpja mazuļi ligzdā 2016. gada 20. maijā

Jānis Reihmanis, Latvijas Dabas fonds, projekts COASTLAKE

    

Tags: