Jaunumi

Lielā dumpja tēviņa migrācijas ceļš līdz Dānijai.

Lielie dumpji uzsāk rudens migrāciju – atskats uz augusta un septembra notikumiem

Kopš jūlija beigām, kad informējām par lielo dumpju aprīkošanu ar satelītraidītājiem (vairāk lasīt šeit), visi trīs putni ir mainījuši savu…

2015. gada talka pie Engures ezera. Foto: Ilze Priedniece

Aicinām uz talku Engures ezera dabas parkā

Latvijas Dabas fonds š.g. 15. oktobrī aicina dabas draugus uz rudens talku Engures ezera dabas parkā. Talka notiks vairākās vietās…

Ziņojums par lielā dumpja ligzdas tiešraides kameras datu analīzi Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas sekcijā.
06/09/2016
|

Par projekta COASTLAKE rezultātiem ziņots vairākās konferencēs

Projektam COASTLAKE, kuru realizē Latvijas Dabas fonds ar projekta partneriem – Engures ezera dabas parka fondu un Pasaules dabas fondu, šis (2016.)…

Dabas vērtības

eedpEngures fonds dibināts 1998. gadā. Tā ir sabiedriska organizācija - nodibinājums, kuras mērķis ir apsaimniekot Engures ezera dabas parku. Tās darbību nodrošina valde, uzrauga Engures ezera dabas parka fonda padome. Padomes sastāvā ir pieci padomes locekļi. Fonds nodarbojas ar dažādu dabas aizsardzības un vides izglītības projektu realizāciju, veic praktisko dabas parka "Engures ezers " apsaimniekošanu un uzraudzību. Galvenais uzsvars fonda darbībā tiek likts uz biotopu kopšanu un ūdensputniem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšanu Engures ezerā.

Engures ezera dabas parkā konstatēti 23 biotopi, kas iekļauti 1992. gada 21. maija direktīvas “Par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību” pielikumā: 7 jūras piekrastes, 4 kāpu un 4 mežu, 3 pļavu, 2 saldūdeņu un 2 purvu, 1 virsāju biotops. Parkā konstatētas 44 Eiropā apdraudētas putnu sugas, 5 zivju sugas, 3 augu sugas, kas iekļautas ES direktīvu pielikumos. Šeit aug 40 Latvijā retas un Sarkanajā grāmatā ierakstītas augu sugas.

Galerija

Aplūko parkā sastopamos augus, putnus, bezmugurkaulniekus un arī citas interesantas fotogrāfijas!

Augi

Putni

Bezmugurkaulnieki

Ainavas

Biotopi

Apsaimniekošana

Lielais Dumpis

Eiropas Komisijas LIFE programmas finansētais projekts „Lielā dumpja biotopa atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā” (LIFE COASTLAKE)

Īstenotājs: Latvijas Dabas fonds
Partneri: Engures ezera dabas parka fonds, Papes dabas parka fonds
Finansētāji: Eiropas Komisijas LIFE+ programma, Latvijas Vides aizsardzības fonds
Īstenošanas laiks: 01.09.2013. – 31.08.2017
Projekta koordinators Engurē: Roberts Šiliņš


Projekta mērķis:

Balstoties uz Eiropas Savienības Sugu aizsardzības plānu, uzlabot lielā dumpja aizsardzības statusu Latvijā un Eiropas Savienībā.


Projekta uzdevumi:

  • Uzlabot lielā dumpja aizsardzības statusu un ekosistēmu funkcijas divos lielajam dumpim nozīmīgākajos piekrastes ezeros Latvijā – Engures ezerā un Papes ezerā, kas abi ir Natura 2000 teritorijas.
  • Samazināt tiešos un netiešos lielā dumpja populācijas ietekmes draudus, sekmējot ilgtspējīgu ezeru apsaimniekošanu, t.sk., uzlabojot un atjaunojot esošās degradētās lielā dumpja ligzdošanas un barošanās vietas.
  • Novērtēt ierosināto ezera biotopu atjaunošanas pasākumu ietekmi uz sugām projekta laikā, kā arī iestrādāt šo informāciju turpmākajos teritoriju apsaimniekošanas plānos un sugu aizsardzības vadlīnijās.
  • Engures ezerā izveidot lielā dumpja sugas aizsardzības demonstrējuma teritoriju, lai uzlabotu zināšanas par lielā dumja vajadzībām attiecībā uz biotopiem. Radīt plaši piemērojamu un reģionāli pārbaudītu biotopu atjaunošanas metodi, tādējādi sekmējot turpmāku lielā dumpja aizsardzību Latvijā un boreālajā reģionā.
  • Veicināt sabiedrības izpratni par piekrastes mitrāju ekoloģisko, ekonomisko un sociālo vērtību, skaidrojot ekosistēmu funkcijas un pakalpojumus, kā arī veicinot no mitrājiem atkarīgo sugu (piemēram, lielā dumpja) aizsardzību. Atbalstīt dabas aizsardzības jautājumu integrāciju biznesa sektorā.

Projekta aktivitātes Engures ezera dabas parkā:

Projekta laikā tiks ieviesti ezera ilgtspējīgas apsaimniekošanas pasākumi, kas palīdzēs saglabāt ezera daudzveidību un dzīvotspēju. Tas nozīmē, ka:

  • vienlaidu niedru masīvu fragmentēs, to pļaujot un tādējādi atjaunojot mozaīkveida ainavu ezera aizaugušajās daļās;
  • pētīs, kā lietderīgi izmantot ezera biomasu vietējā uzņēmējdarbībā — analizēs ES pieredzi un vērtēs atsevišķu pasākumu īstenošanas ekonomiskos aspektus;
  • sistemātiski uzskaitīs putnus, pētīs ūdens kvalitāti, lielā dumpja barības bāzi, analizēs, kā dažādās dzīvotnes veido Engures ezera unikālo ainavu, kāda ir ezera veģetācija;
  • izveidos īpašu demonstrācijas vietu, kurā varēs iepazīties ar cilvēkam parasti neredzamajiem ezera un tā iemītnieku stāstiem;
  • stāstīs par ezeru un lielo dumpi ekskursijās, fotoizstādē un dokumentālā filmā.

Restoration of Bittern habitats in two coastal lakes in Latvia

Project long term objective: to improve the conservation status of the Bittern Botaurus stellaris in Latvia and EU according to the framework for species conservation set by EU Species Action plan.

Project short term objectives:

  • To improve the conservation status of Bittern and improve ecosystem functions in two most important coastal lakes for the species – Lake Engure Natura 2000 site and Lake Pape Natura 2000 site.
  • To reduce the impact of direct and indirect threats on Bittern population by securing sustainable lake habitat management including improvements to existing and restoring of currently degraded breeding and feeding sites for Bittern.
  • To monitor and evaluate the effects of the proposed lake habitat restoration measures on the species during the project and to feed this information into future site management plans and species management recommendations (guidelines).
  • To establish the demonstration area for species conservation in Lake Engure in order to eliminate gaps in knowledge about the habitat requirements for Bittern among the nature conservationists. To provide the information about the species requirements, to generate the widely applicable and regionally tested habitat restoration methods and thus set the scene for further Bittern conservation actions in Latvia and Boreal region.
  • To enhance the public understanding of the ecological, economic and social values of the coastal wetlands via explaining the ecosystem functions and services concept and raise support for the conservation of wetland dependent species such as Bittern. To support the integration of nature conservation concerns into the business sector.

Apsaimniekošana

Dabas parka "Engures ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi: Skatīt šeit!


Dabas parks

ezers_fotoPēdējās desmitgadēs ievērojami samazinājušās atklāta ūdens platības, kas ir nepieciešamas lielai daļai ezerā ligzdojošo un migrējošo ūdensputnu. Lopu ganīšana un siena pļaušana ezera piekrastē gadu desmitiem ilgi nodrošināja atklātas ainavas saglabāšanos. Ganāmpulkiem sarūkot un pļavām aizaugot, pamazām izzuda arī tām raksturīgie augi, putni un kukaiņi.

Iegādāta niedru pļaujamā mašīna, ar kuru, lai palielinātu atklāta ūdens platības, izpļauj niedrājus ezera piekrastē un ap salām. Ganību atjaunošana sākta, cērtot krūmus. Vienlaidus krūmājs ezera palienē pie ornitologu bāzes bija gan iznīcinājis pļavu putniem un augiem piemērotas vietas, gan aizsedza skatu uz ezeru. Krievraga pļavās aizaugšana sākusies no grāvjiem, kuru vietās bija redzamas blīvas krūmu un koku joslas. Tās nocērtot, atklājās raksturīgā ezera krastu ainava un skaista kadiķu nora. Pļavās pamazām atjaunojas piekrastes biotopi un tiem raksturīgās sugas.

Ganīšana

govis_fotoIerīkoti aploki vairāk kā 100 ha platībā. Krievragā Ķūļciema pagastā 36 hektārus lielā iežogojumā ganās gan Latvijās brūnās, gan Hailandes, Šarolē un Herefordas šķirnes, kā arī šīs šķirnes krustojot iegūti, liellopi. Pie LU ornitoloģisko pētījumu centra Engures pagastā 25 hektārus lielā aplokā ganās gan iepriekšminēto šķirņu liellopi, gan Polijas Koniku šķirnes zirgi.

Daudzās valstīs pārbaudīta pieredze ir, izmantot senas mājdzīvnieku šķirnes vērtīgu dabas teritoriju ganīšanai, lai tur saglabātu atklātas un parkveida ainavas. Engures ezera pļavās ganās gaļas šķirnes liellopi, kuri nav jāslauc. Šie mājdzīvnieki var uzturēties ganībās visu gadu un pat nelabvēlīgos laika apstākļos slimo reti. Tie nav izvēlīgi barības ziņā: vasarā pārtiek no zāles un jaunajām niedrēm, bet ziemā tie labprāt ēd koku un krūmu zarus, mizu un skujas, bet nelabvēlīgākos apstākļos tos piebaro ar sienu. Šķirnes krusto, lai ārēji mājdzīvnieki līdzinātos mūsu tradicionālajiem liellopiem, bet no svešzemniekiem pārmantotu izturību un pieticību.Polijas Koniki ir ārēji līdzīgi izmirušajiem Eiropas savvaļas zirgiem tarpaniem. Tie bieži izvēlas citus augus nekā govis un sekmē vienmērīgāku noganīšanu.

Niedru pļaušana

niedres_fotoEngures ezeram aizaugot ar niedrēm, samazinājušās atklātā ūdens platības, kas ir būtiskas gan ligzdojošajiem putniem, gan ezerā mītošajām zivīm. Vienlaidus lielās niedru audzēs ligzdo pavisam nedaudz putnu sugu, jo vairākumam Engures ezera putnu vispiemērotākās ir fragmentāras niedru audzes.

Niedru ieguves tradīcijas ezerā ir senas, arī mūsdienās vietējie iedzīvotāji pļauj niedres, tas tiek veikts ziemā, kad ezeru klāj ledus. Diemžēl niedru pļaušana ziemā būtiski nesamazina niedrāju platības. Lai mazinātu ezera aizaugumu, 2002. gadā Engures ezera apsaimniekošanas vajadzībām tika iegādāta Zviedrijā ražota niedru pļaujamā mašīna. Ar to var nodrošināt niedru pļaušanu gan ezerā, gan piekrastē, jo ar to iespējams pārvietoties gan pa ūdeni, gan pa sauszemi. Gadā ar šo niedru pļaujamo mašīnu tiek nopļauti vidēji 200 ha niedru platību.

Kontrole

Ikdienas darbu Engures ezera dabas parkā veic Engures ezera dabas parka fonda valde, kas iespēju robežās nodrošina dabas parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu.

Laikapstākļi

Projektu finansē:

Kontakti

Ornitoloģisko pētījumu centrs:

Bērzciems, Engures novads, LV-3112

Engures ezera dabas parka fonda valde:

Roberts Šiliņš, tel: +371 294 74 420

Teritorija atvērta apmeklētājiem no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim!


ldf.logo_
LIFE-Coastlake-logo
dap_logo
lvaf_logo
engure_logo
varam_logo
mersrags_logo
rbp_logo
DD_logo
life_logo
natura_2000